1. Pirms-Cjiņa periods: šī perioda izšūšanas darbos galvenokārt bija tādi raksti kā mākoņu un pērkona raksti, ko raksturo vienkāršas līnijas un košas krāsas. Izšuvumi sāka parādīties arī apģērbā, mājas iekārtojumā un citās jomās, kļūstot par galveno dekoratīvo tehniku.
2. Haņu un Tanu dinastijas: šis periods iezīmēja izšūšanas zelta laikmetu ar nepieredzētu labklājību. Šī perioda izšūšanas darbi galvenokārt raksturoja tādas tēmas kā ziedi, putni, figūras un ainavas, ar plūstošām līnijām un bagātīgām krāsām. Izšuvumi sāka parādīties arī nozīmīgās vietās, piemēram, pilīs un tempļos, kļūstot par mākslas veidu, kas simbolizē spēku un statusu.
3. Song, Yuan, Ming un Qing dinastijas: šī perioda izšūšanas darbi, pārmantojot tradīcijas, lielāku uzsvaru liek uz jauninājumiem un attīstību. Tika izveidotas daudzas izšūšanas skolas, katra ar savām unikālajām īpašībām, piemēram, Sudžou izšuvumi, Sičuaņas izšuvumi, Hunaņas izšuvumi un Guandunas izšuvumi. Šīs skolas panāca ne tikai sasniegumus tehnikā, bet arī ievērojamus jauninājumus mācību priekšmetā un stilā.
4. Mūsdienu periods: šī perioda izšūšanas darbos integrētas mūsdienu estētikas koncepcijas un tehnikas ar tradicionālajām tehnikām. Tajā pašā laikā izšūšana sāka izplatīties uz ārzemēm un kļuva par mākslas veidu ar starptautisku ietekmi.
